Jūrmalas brīvdabas muzejā turpinās attīstība

 

2019. gada 31. oktobrī ar Jūrmalas domes lēmumu apstiprināts projekts Nr. 19-08-FL01-F043.0203-000004

 

“Jūrmalas brīvdabas muzeja infrastruktūras attīstība un zvejas kuģa atjaunošana”,

kas tika iesniegts Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014-2020. gadam pasākuma “Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana”

 

Projekta mērķis - sekmēt Jūrmalas brīvdabas muzeja attīstību, kā arī zvejas un jūras kultūras mantojuma izmantošanu un saglabāšanu, veidojot Jūrmalas brīvdabas muzeju par populāru kultūras tūrisma objektu. Mērķa sasniegšanai projekta ietvaros ir paredzētas šādas aktivitātes:

 

1. Zvejas kuģa “Undīne” atjaunošana.

 

Zvejas kuģis “Undīne” ir vēsturiski nozīmīgs eksponāts - Barikāžu laikā, 1991. gada janvārī kuģis „Undīne” kapteiņa Paula Gasiņa vadībā, kopā ar vēl četriem kolhoza “Uzvara” kuģiem, aizsargāja Latvijas Televīzijas ēku Daugavā pie Zaķusalas. Pēc biedrības “Rīgas kuģi” atzinuma, “Undīne” ir vienīgais šāda tipa zvejas kuģis Latvijā, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tā atjaunošana veicinās materiālā kultūras mantojuma saglabāšanu, pieejamību un radīs unikālu pakalpojumu  muzeja apmeklētājiem - iespēju drošā vidē pilnvērtīgi apskatīt un iepazīt kuģi arī no iekšpuses.

 

2. Nojumes burinieku vrakiem projektēšana un būvniecība.

 

Kopš 2011.-2012. g. JBM ekspozīcijā ir apskatāmi unikāli zemūdens vēstures objekti – 17.- 19.gs. būvētu burinieku vraku fragmenti, kuri izskaloti pie Gaujas, Lielupes un Daugavas grīvām. Apjoma ziņā tā ir lielākā vraku kolekcija Latvijā. Kuģu vraku daļas saglabā kā paraugus, lai pētītu kuģu būves tradīcijas, un kā apbrīnas vērtus objektus apmeklētājiem. Muzejā burinieku vraku fragmenti izvietoti teritorijā zem klajām debesīm. To saglabāšana ir ļoti komplicēta. Ilgstoša atrašanās sāls ūdeņos vraku it kā “iekonservē”, taču nonākot uz sauszemes, sadrupšanas un trūdēšanas process notiek daudz straujāk. Nojume aizsargās vrakus no nokrišņiem, tiešiem saules stariem, nobirušām priežu skujām un koku lapām, kas veido labvēlīgu augsni trūdēšanas un apsūnošanas procesiem. Nojumes izbūve šiem unikālajiem krājuma priekšmetiem – burinieku vraku fragmentiem - ilgtermiņā nodrošinās pieejamību sabiedrībai un kuģniecības vēstures pētniekiem.

 

3. Vecbulduru zvejnieka dzīvojamās mājas signalizācijas atjaunošana un modernizācija.

 

Muzeja centrālais eksponāts Vecbulduru zvejnieka dzīvojamā māja vēsturiski celta 1882. gadā, muzeja teritorijā uzstādīta 2006. gadā. Tajā atrodas gan ekspozīcija, gan muzeja krājuma un speciālistu darba telpas. Līdz 2018. gada 2. pusei tā bija vienīgā ēka Jūrmalas brīvdabas muzejā, kura bija pieslēgta ugunsdrošības un apsardzes signalizācijai. Pagājušajā gadā, veicot elektrosistēmas remontdarbus, notika strāvas atslēgumi, kuru laikā ēkas signalizācija neatgriezeniski tika bojāta. Visas pārējās muzeja ēkas 2018. gadā ir aprīkotas ar mūsdienīgu ugunsdrošības un apsardzes signalizācijas sistēmu. Centrālās mājas aprīkošana un pievienošana kopējam muzeja drošības tīklam nodrošinās augstākās drošības kvalitāti ēkai, kurā glabājas kultūras mantojums.

 

Projekta kopējās izmaksas -131 791, 05 EUR. Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējums - 90%, Jūrmalas pilsētas domes līdzfinansējums - 10%. Projekta darbības termiņš 2019. gada 31. oktobris – 2021. gada 15. jūlijs.

gallery/img_50131